Ārands Ruģēns: Betmens viduslaikos

1

  Reiz katram redakcijas tārpiņam pienāk sava stunda astrālā, it īpaši kad kreatīvais nacistu diktators Matīss pieprasa, ka redz nevaram mēs būt satori, ja nav rakstu, un, lai it tiešām iekustinātu rakstnieka dvēseli, pielieto šantāžas metodes, Irēnas Adleres cienīgas. Man redziet nepatīk recenzijas, lai cik to neizrādītu pārējie autori, nav ko tirdīt citu uzskatus. Mana specialitāte ir vien uzbangot par saviem stāstiņiem un pilnīgs sviests. Ja es gribētu, lai kāds uzklausa manu maniski izplūdušos psihi, es zvanītu pašnāvības līnijai. Atkal. Bet… Mēs runājam principā un ja tā padomā, kas gan tā būtu par dienu kad sviests un recenzija plaukst un zied roku rokā.

witcher1Jaunākajā JRT izrādē „Raganotājs trīs: trakās medības” (kas izklausās pēc MacBeth does Deathrace) Guna Zariņa[1], ar neatkārtojamu performanci, notēlo Baironiskā varoņa arhetipu[2] Rivjēras Galertu un viņa mokpilno žigolo[3] ceļu. Kāds, šāds tāds skeptiķis spētu vēl piemest: „Ai, man dārgo dūjiņ’, jel kāds te vēl bļin sakars ar Dienvidfrancijas želatīnkulināriju?” Vistiešākais draudziņ, vistiešākais. Pati sākotnēja pieredze, ko var sniegt ir mazliet absurda. Par katru dizaina izvēli, kas ar valgām vien ir kā konfekte fantastika, ir vairākas funkcijas, kas sašķiebušās. Ņemsim par piemēru maģijas izvēli no kurām tu tikai izmanto to vienu, kas kaut ko jēdzīgu izdara, vai arī jaunā arbaletu opcija, lai tu spētu ļoti lēnām šaut no tāluma spēlē, kura balstīta ciešās slēgto pilsētu kupejās.

2457631-the_witcher_3_wild_hunt_geralt_fights_the_giantIztēlojies, ja Agata Kristi un Džordžs „Grrrrrr” Martins[4] izgudrotu kā dzinīt LSD no romantisma literatūras un Toma Krūzes[5] filmām, tad tā pārpaliekas būtu tik tiešām Witcher 3: Wild Cunt. Iznākums – skandalozs. Kā lai to saprot? Jāsaprot tā, ka diemžēl nevar būt šedevrs bez rozā šleifītes un Raganotājs miklot nemiklojas ar savējo. Jāsaprot arī tas, ka viss scenārijs tiek balstīts uz triple reverse murder mystery stilistiskā elementa, un, brīdī, kad jaņem The Hangover kā pozitīvs paraugs tu beidzot apzinies, ka sūdi ir situši ventilatoru. Bet tomēr tieši šis stāsts ir rafinēts uz ūsiņu, vēl līdz šim es murgoju pār tām šausmām ko redzēju (iegūglo „botchling”[6] un aizmirsti vairs saldi dusēt). Ar tieši šādiem paņēmieniem tiek iegūta atmosfēra, kurā ir vērts noliet asariņu pār sirmu pasīvi agresīvu kultūristu kam ik pa piecām sekundēm jāizrāda pasaulei sava žults un sāpe.

IMG_3073

Tomēr es teicu šedevrs un šedevrs teikšu vēl. Brīdināšu jel, ka tie, kas mani pazīst, zin’ manu tieksmi saukt katru otro Sandlera filmu un pat vecmāt’s bubertu par faking mākslas sencāciju, bet lai mani kliba ķēve nosper, ja Witchers nav ievērības cienīgs.[7]

„Terija Pratčeta” brīdinājums visiem kam piemīt alerģiska reakcija pret zemteksta piezīmēm!

[1] Keišs vienkārši nespētu, nav viņam tas gravitas.

[2] Iespējams visniansētākais joks kāds man jebkad sanācis.

[3] Es nevaru beigt smieties http://dzindzin.tumblr.com/

[4] Uzmanies viņš kož. (Dzer viņi visi, dzer!)

[5] Tuviniekiem kā Toms Krūzīte.

[6] https://www.youtube.com/watch?v=3GicjLGtKjI

[7] Ja atminamies mirkli agrāk kad pieminēju šantāžu nemaz neiebildu, ka tās forma bija ultimātā – uzraksti rakstu par witcheru vai arī tev jāatdod viņš tagad nevis pirmdien.

Ārands Ruģēns

Gonzo žurnālists. Maikls Bejs ar rakstmašīnu. Dželatērijas rīkļurāvējs. Skābulītis. Spasmodical modicum. Non legor. Non legar. Savvaļas bārddzinis. Cilvēks bez slēpēm. Jūt līdzjūtību šeftmaņa dvēselei. Argotismu klizma. Ekster fokster finter terjers. Morālie sēra korķi ausīs. Ātras dabas sievišķis.

  • Arands Rugens

    Es neizdomāju titulbildi un nosaukumu ja kas