Kirils Ēcis: Kur visi tie žonglieri palikuši?

1

Žagārs

Pazinu reiz riteņbraukšanas entuziastu Žagāru. Nu tā viņam gāja pie sirds tā lieta, ka vienreiz, meklējot īsto skrūvīti, veselas 3 dienas bija piemirsis par ēšanu. Atceros, kā šis lielijās, ka iemācijies visus garās N ielas luksaforus tā, ka ar ciet acīm varēja nobraukt no vienas upes līdz otrai. Bet tad nāca pirmā saulainā diena, kad līdz ar laika pārgriešanu par dažām sekundītēm aizsnaudās arī luksafori. Un ta kā Žagārs bija labāk pazīstams ar savu kāju bicīšiem Jaguāru XJ-560 un Jaguāru LUX nekā ar zaļu un sarkanu krāsu atkal pārliecības pilns kā putras katliņš uz plīts bez uzraudzības viņš izskrēja uz jau siltā un viņam zināmā asfalta. Klausoties iemidzinošo paģiru hausu otrajā kilometrā septītajā taktī viņu notrieca melna vabolīte ar neiedegtām gaismām.

***
Bija man draugs, kuram neizsakāmi patika pārspīlēt.
Tā nu šis pārspīlēja, pārspīlēja un uzsprāga.

***
Bērzi ir tik līki, tāpēc, ka pilnmēness naktīs tajos sakāpj spilgti zaļas ķirzakas, bet tās nav tur, lai sauļotos vai izlādētos, tās mērķtiecīgi gatavojas zaļo ķirzaku dzimtas simtgades svinību avio skolas pārsteigumam.

***
Zaļum zaļā biezoknī
Džungļu cienīgs žonglieris sēž
Savaņgots tas liānu cietoksnī
Par savu raibo dzīvi ar vardēm tēš.

Zaķis Kurkuļtēvs

Es reiz Silvijai Radzobei paprasīju "Kas ir ekskrementi?" Un Radzobei nebija vārdu...

  • Arands Rugens

    Ir lakonisms un tad ir grafofobija.