Kristiāna Šuksta: Čomska šaha kluba estētika

0

Lai gan intervija ar Chomsky Chess Club tiek norunāta citur, liktenīgas sakritības dēļ nonākam vecajā labajā Čomskī. Kristiāna un Guna runā ar grupas dalībniekiem Oskaru, Dagmāru un Gati par to, kā notiek grupas sadzīve, kas plānots tuvākajā profesionālajā darbībā un vai rīkot mošpitu uz jumta ir laba vai slikta ideja.

Kristiāna: Pastāstiet, kas ir Chomsy Chess Club.

Oskars: Mēs esam muzikāla apvienība, un mēs spēlējam… vislabāk, man šķiet, to var nodefinēt kā indie noise, respektīvi, mums patīk patrakot, tajā pašā laikā mums patīk visādas jaukas melodijas uztaisīt. Nu, lai ir jautri, estētiski, forši. Gribas radīt tādu estētiku, kurā dzīvot – kaut kas, pie kā pazīmēt…

K: Jā, es atceros, kā es kāda jūsu koncerta laikā sēdēju maliņā, man bija ļoti slikts garastāvoklis un es vienkārši švīkāju kladi.

O: Nice, tad mērķis ir panākts.

K: Kas ir lo-fi, ko jūs parasti pieminat pie grupas žanra?

O: Lo-fi īstenībā ir māksla kā sūdīgas skaņas, uztaisīt tā, lai skan patīkami. Tērēt ļoti daudz naudas sūdīgai aparatūrai, pēc tam vēl tik pat daudz naudas kvalitatīvai aparatūrai, ar kuru ierakstīt sūdīgu aparatūru.

K: Tā kā jūsu pirmie ieraksti? Jūs par tiem ne pārāk labi izteicāties, apgalvojāt, ka legit tikai vēl sekos…

O: Tāpēc, ka šobrīd mēs vēl neesam tik bagāti un mums tiešām arī ir sūdīga ierakstīšanas aparatūra.

chmsk3

K: Cik saprotu, albumu “China” jūs ierakstījāt mājas apstākļos. Tad nākamie ieraksti būs tie, kurus nopelnījāt ar uzvaru Hadronā[1]?

O: Jā. Būs tā, ka mēs ierakstīsim divas pavisam jaunas, nedzirdētas dziesmas par to, ko mēs dabūjām Hadronā, un pēc tam mēs brauksim pie Annas, jo, nu, Anna ir savējā, man šķiet, ka viņa varētu mūs arī saprast labāk nekā citi.

K: Visas latviešu grupas runā par Annu, varbūt jūs varat par viņu pastāstīt vairāk?

O: Tas, ko es esmu dzirdējis – un tas bija pietiekami – ka viņai var maksāt arī zālē…

Gatis: Šito nepublicē!

O: …tas mūs tā paķēra, man šķiet. Gati, kas tev liek domāt, ka mums vajag ierakstīties pie Annas?

Gatis: Tas pats.

 

 

K: Kā tapa jūsu grupas logo?

O: Es viņu uztaisīju pats, fotošopā. Jūs zināt, kas ir Elisters Kroulijs? Tas ir ņemts no Kroulija svētās grāmatas, jo es interesējos par okultismu, man likās interesants tas simbols.

K: Un ko jūs domājat par pašu Čomski?

O: Es patiesībā šodien saskāros ar viņu, mācoties programmēšanas valodu, mācoties tieši semantikas regulārās izteiksmes vai ko tamlīdzīgu. Bet Čomskī mēs bieži atrodamies, jo mums patīk tā estētika šeit… jā, spēlējam šahu…

Gatis kaut ko noburkšķ, laikam skaita reizes, cik Oskars pasaka “estētika”.

K: Kad devos uz Kulakova nakti, pat neiedomājos, ka arī jūs tur spēlēsiet, jo nosaukumu “Šaha klubs”[2] kaut kā pilnīgi palaidu garām.

O: Tā bija tāda neliela mārketinga izgāšanās. Bet, nu, lielie mūzikas vīri jau var darīt, kā viņiem tīk.

Guna: Kurš no jums vislabāk spēlē šahu?

O: Es domāju, ka mēs ar Gati. Mēs spēlējam ļoti vienlīdzīgi. Pēdējā laikā es ļoti bieži… nu, es divas reizes pēc kārtas uzvarēju Gati, bet netīri – es neļāvu paņemt atpakaļ tādus muļķīgus gājienus. Mēs ar Gati spēlējam normāli, es domāju.

Guna: Un pārējie nē.

O: Jā. Adrians mēģina, bet tas ir nožēlojami tāpēc, ka viņš ir bundzinieks, un tā.

K: Adrians šobrīd ir 20 minūtēs slavas[3]?

O: Jā, viņam ir savs side project, grupa Palmaz. Nu, es nezinu, viņš teica, ka tas ir vienas reizes pasākums…

K: Kuras grupas jūs visvairāk iedvesmo?

O: Tas viss sākās… Es klausījos Chelsea Wolfe, tas jau tā vairāk uz gotisko, tumšo pusi, bet tas man ļoti iepatikās. Un pēc tam kaut kā aizgāja un tad jau sākās Ty Segall, Wavves, Metz, Diiv, Beach Fossils.

K: Internetā var atrast šo to par jūsu grupas ideoloģiju un tā. Cik es sapratu, tu esi tas, kas vienmēr nāk ar pamatidejām, Oskar.

O: Pagaidām tā bija, albumā, ko mēs tagad ierakstīsim, pārsvarā es esmu visu izdomājis. Man liekas, ka otru, pie kura jau kaut ko darām, mēs varētu visu izdomāt kopā, dzīvajā, jo tas sanāk diezgan interesanti.

K: Tagad jautājums Dagmārai un Gatim. Oskars ir diktatorisks?

Pēc nelielas pauzes abi atbild vienlaicīgi.

Gatis: Nē.

Dagmāra: Jā.

Gatis: Nu, pagaidi, tu atbildi no grupas viedokļa vai kā viņa draudzene? Padomā.

O: Jā, padomā!

D: Ir tā, ka viņš nosaka, kuru dziesmu viņš spēlēs, un, ja viņam tā nepatīk, tad mēs arī nespēlējam. Tā ir, mēs esam vairākas reizes nespēlējuši dziesmas, kas Oskaram nepatīk.

Gatis: Mēs vienmēr diršamies, mēs nepiekrītam. Mēs strīdamies desmit minūtes, līdz Oskars apvainojas. Tad mēs ejam viņu apskaut, un tad mēs izdomājam, ko darīt.

O: Reizi mēnesī ir kaut kāds muzikālais nervu sabrukums. Tad ir briesmīgi diezgan, bet tas pāriet divu dienu laikā, kad tu saproti, ka vienkārši izskaties stulbi no malas.

chmsky1

K: Jums ir regulāri mēģinājumi vai jūs pieskaņojaties koncertiem?

O: Salīdzinoši neregulāri tāpēc, ka mēs pieskaņojamies spēlēšanai. Tagad jau ir tā stadija, kad mēs nespēlēsim koncertus, un mēģinājumus vajadzēs rīkot tad, kad gribēsim kaut ko noslīpēt vai atstrādāt. Ziemā mēs sāksim mēģināt atkal ar jautrību, domājot jaunas lietas.

Guna: Kurš ir jūsu pašu mīļākais koncerts, kas visvairāk palicis atmiņā?

D: Laba Daba.

K: Jums toreiz vajadzēja sākt spēlēt 3:00, es aizgāju 3:15, bet jūs jau spēlējāt pēdējo dziesmu!

Gatis: Nesākt laikā ir lo-fi.

D: Mēs tajā vakarā spēlējām pēdējie, mums likās, ka vairs neviena nebūs, tāpēc arī mēs gribējām spēlēt pēc iespējas ātrāk, kamēr cilvēki vēl ir.

O: Mēs visi bijām sabučojušies, tā bija interesanta pieredze.

K: Kas ir stulbākais, ko esat izdarījuši uz skatuves?

Gatis: Nevajag šito jautājumu.

D: Es neieslēdzu mikrofonu.

O: Mēs visu laiku kaut ko stulbu darām, tas ir mūsu pluss, man liekas. Mums nav kauns no tā.

K: Jūsu koncertus nevar nosaukt par mierīgiem, bet jūs tomēr lielākoties publiku piesaistāt tieši ar savu mūziku. Vai tomēr būs arī tas brīdis, kad jūs palaidīsiet pār pilsētu lidojošu cūku vai rīkosiet koncertu uz jumta?

Gatis: Kas ir lidojoša cūka? Ja kaut ko palaistu pār pilsētu, tad tam ir jābūt Padomju laiku Olimpisko spēļu lācītim, viennozīmīgi…

K: …ar Čomska seju.

Gatis: …ar šaha dēlīti.

O: Stulbākais koncerts bija vienā pasākumā, kur likās, ka būs ļoti forši, bet bija maz cilvēku, visi bija diezgan labā kondīcijā un visiem bija pofig. Mēs sākām spēlēt un mūs speciāli pagrieza vēl klusāk, jo mēs mēģinām tā mierīgi spēlēt. Un tad es sāku besīties un praktiski neko nedarīt, pārējie spēlēja…

D: Viņš tur vienkārši stāvēja.

O: Tas bija stulbi no manas puses, es vienkārši sapsihojos.

Guna: Vai jūs vispār esat pārsteigti, cik tālu esat tikuši? Par uzvaru Hadronā?

O: Par uzvaru Hadronā diezgan, jā. Par pārējo neesmu pārāk pārsteigts.

D: Ā, mūs uzaicināja spēlēt Dior smaržu prezentācijā.

O: Tas bija Stockmann…

D: …smaržu nodaļā.

K: Kāpēc neziņojāt par to Facebook?

Gatis: Mēs slēpām to.

Guna: Jūs mēģinājāt būt akustiskāki?

O: Nē, mēs bijām elektriski…

Gatis: …bet mēs bijām ļoti, ļoti mierīgi. Pie mums tajā brīdī varēja dejot valsi.

K: Cilvēkiem patika?

O: Es nezinu, tie augstie mākslas cilvēki… pēc viņu sejām nevar pateikt, vai viņiem patīk vai nē.

Gatis: Varēja redzēt, ka tie ir tie cilvēki, kas vienmēr izliksies, ka viņi saprot, kas notiek, un ka viņi to izbauda.

Guna: Vai jūs varētu izskaidrot, ko nozīmē Flak Lyfe[4]?

O: Flak Lyfe – tas ir vienkārši tāds sajūtas apraksts, tā ir sajūta iekšēji, ka negribas neko darīt, nu, besis.

K: Kad es satiku Gunu, mēs salīdzinājām jautājumus, ko esam sagatavojušas un bijām pārsteigtas ieraugot vienu visai specifisku jautājumu, ko bijām pierakstījušas abas. Ko jūs domājat par Prāta Vētras jaunāko albumu?

Gatis: Neesmu klausījies.

O: Es esmu dzirdējis šo to. Man Prāta Vētra nepatīk, es neklausos neko tādu ikdienā. Nav mana mūzika.

D: Man patīk. Man vienmēr ir patikusi Prāta Vētra.

K: Daudzām grupām, bet Prāta Vētrai īpaši raksturīgi ir tas, ka viņi sāka spēlēt diezgan aktīvi,  ar savu jaunības enerģiju, un tad kļuva arvien mierīgāki un mierīgāki. To pašu var sagaidīt no Chomsky Chess Club?

Gatis smejas.

O: Ne gluži, nē. Tāpēc, ka pagaidām mums daudz kas iet uz smagāko galu, vismaz dažas jaunās dziesmas. Galvenais, lai nav tā, ka tu spied sevi kaut ko darīt, bet lai ir tas, kas vienkārši nāk ārā.

K: Tas, ko jūs šobrīd darāt, ir ienesīgi?

Gatis smejas.

O: Patiesībā ienesīgāk, nekā es līdz šim biju domājis.

D: Vismaz pēdējā laikā.

O: Nav tā, ka tu ar mūziku nevari neko nopelnīt… brīnumainā kārtā. Nē, nu, kā – mēs basu nopirkām par nopelnīto naudu.

Gatis: Un tur arī tu paliec, ja tu esi mūziķis – tev ir pietiekami daudz naudas, lai kaut kad nopirktu kaut ko savām mūzikas vajadzībām, kaut kādu vienu instrumentu, un tad viss.

O: Lai pēc koncerta var paēst normāli un ar taksi aizbraukt mājās.

K: Jūs esat domājuši par tālāku nākotni? Plānojat turpināt atvēlēt lielu daļu savas dzīves mūzikai?

O: Jā. Jā, protams. Nē, doma ir tāda – man ir darbs…

Visi sāk smieties.

O: …Dagmārai ir darbs.

Gatis: Man nav darba.

O: Nu, viņš ir basists. Un ideālais variants ir tāds, lai tu vari ar kaut ko nodarboties un paralēli arī muzicēt.

Arī intervijas attēls no kāda tumša Čomska stūra izdevies labākajās lo-fi tradīcijās.

 

K: Man ir jautājums par albumu China. Pirmo reizi, kad es Oskaru satiku, tas bija šeit pat Čomskī un es ļoti spontāni nopirku Chomsky Chess Club T-kreklu. Kad es no rīta to kārtīgāk apskatīju, biju neizpratnē, kas īsti tur ir attēlots. Pastāstiet par albuma vāku un to bildīti ar drūmo Gati Ziemu fonā.

O: Ļoti forša bilde tāpēc, ka viņa tika uztaisīta Hadronā, tad, kad mēs dabūjām visas tās balvas.

K: Tāpēc Gatis Ziema bija tik nelaimīgs.

O: Tur ir redzama roka, kura sniedzas pēc dziras, kas ir ielieta spainī, kas garšo diezgan pretīgi, trīs cilvēki…

Gatis: …tur bija alkohols un roka…

O: …un vispār tas viss kopumā izskatās diezgan spirituāli.

G: Bet Gatis Ziema bija skumjš tāpēc, ka viņš mums visu laiku lūdzās iet uz Čomski, bet mēs negribējām.

G: Ja jums būtu iespēja sadarboties ar kādu no Latvijas mūziķiem, ko jūs vēlētos?

O: Ar Tesu, noteikti ar Tesu!

K: Jūs jau esat sākuši meklēt kontaktus?

O: Nē, pagaidām nē. Mēs īstenībā neesam nemaz tik kruti, man liekas. Mums ir ko pastrādāt vēl.

Guna: Vai jums jau ir kādi trakie fani?

K: Es pazīstu dažus.

D: Aleksandra?

K: Es tieši gribēju teikt, ka Aleksandra.

Gatis: Aleksandrs nevar biedēt, viņš ir mīļš.

D: Nē, AleksandrA. Viņa pārsita lūpu vienreiz koncertā, pārsita celi otrā koncertā…

Gatis: Nevarētu teikt, ka viņa ir traka fane, viņa ir traka pēc būtības. Tas tā kā saiet kopā.

K: Jūs piesaistat trakus cilvēkus, tas ir normāli.

Guna: Vārdu autors dziesmām esi tu, Oskar?

O: Es un īstenībā arī Gatis ir vārdu autors.

Gatis: Viens piedziedājums, c’mon!

Guna: Flak Lyfe?

Gatis: Viking.

K: Ā, jā, es gribēju jautāt, par ko jūs gribējāt kļūt bērnībā.

O: Es gribēju būt gleznotājs.

K: Kāds no jums vispār gribēja būt vikings[5]?

D: Es gribēju būt indiānis.

O: Es gribētu dažreiz, jā, noteikti!

Gatis: Tā jau ir metafora.

O: Citiem vārdiem, man vienkārši patīk ceļot.

K:Intervijā OTV tu stāstīji par iedvesmu dziesmām un minēji gadījumu par aplaupīšanu. Kura dziesma tā bija?

O: Knife. Tas ir tā: dažreiz tu gribi aizsargāties no iebrucējiem, tu paņem rokā nazi un saproti, cik tas ir stulbi, jo iedurt tāpat nevienam nevarēsi.

K: Ir skatuves, uz kurām jūs nākotnē gribētu uzstāties?

D: Positivus.

Gatis: Mēs ar Adrianu runājām, ka Palladium būtu cool. Tu ieminējies par jumtiem un tas… man patīk jumti.

Guna: Tur cilvēki nevarētu mošot.

K: Varētu, tikai vajadzētu kaut kādu norobežojumu.

Gatis: Tā tieši būtu laba publicitāte, ja kāds nokristu.

O: Īstenībā man vienkārši gribētos spēlēt kaut kādos lielākos festivālos vasarā…

D: …ārpus Latvijas.

O: Tā kā Laba Daba, tas bija nenormāli forši. Tur var vēl pabūt un kaut ko citu paklausīties.

Guna: Jums ir sanācis arī kaut kad spēlēt ārpus Latvijas robežām?

O: Nē. Tāpēc, ka mums šobrīd nav legit albuma – galvenais, ko mums vajag, lai mēs varētu sevi nopietnāk uztvert un citi varētu mūs nopietnāk uztvert.

Guna: Bet vai jums ir pietiekami daudz materiālu albumam?

O: Jā, ir, daudz.

D: Kādas piecpadsmit sešpadsmit dziesmas.

K: Un tās ir jaunas?

O: Dažas no tām, kas ir albumā China, bet gribam tās ierakstīt kvalitatīvāk, nedaudz pamainīt. Nevis tādā ziņā, ka ne lo-fi, nē – skanējums būs tāds, kāds ir dzīvajā, bet ar labākām metodēm. Es arī tagad eju Ritma institūtā uz producēšanas kursiem… Kad es iepriekš ierakstīju mūziku, es nezināju, kas ir kompresors un ko viņš dara, es vienkārši randomā lietoju visas fīčas, ko es atradu Youtubā, tagad es apmēram zinu, ko un kad vajag lietot un arī varu paprasīt vajadzīgo.

chsmk2

Guna: Vai jums ir kāds smieklīgs atgadījums no dzīves grupā?

O: Ir daudz atgadījumu.

Gatis: Nevar atcerēties. Interesanti, kāpēc.

Oskars: Tas noteikti ir saistīts varbūt ar… dzeršanu?

Gatis: Es Suntažos pirmo reizi dzīvē uzbļāvu policistam. Es viņu vienkārši pasūtīju tāpēc, ka mēs visu laiku gājām ārpus teritorijas pa vietu, kur nedrīkstēja iet, pāri baļķim, pāri upītei. Un pēdējo reizi, kad mēs nācām atpakaļ, viņš vienkārši teica: “Es jums noraušu aproces, ja jūs šitā darīsiet.” Es biju baļķa vidū ar vēl kaut kādu somu uz pleca un sāku viņam vienkārši kliegt virsū, cik stulbs viņš ir, ja mēģina man likt mainīt virzienu kaut kāda baļķa vidū.

O: Ā, bet bija arī tā, ka mēs spēlējām NabaKlab un pašās koncerta beigās atnāca viens čalis, kuru es kādreiz pazinu. Izrādījās, ka viņš bija parādā vienai meitenei naudu jau diezgan sen un principiāli to neatdeva. Gatis par to sadusmojās un publiski sāka viņam par to braukt virsū. Tas bija diezgan smieklīgi. Pat drosmīgi, es teiktu.

K: Ko, jūsuprāt, būtu paspējuši izdarīt un pateikt tie Chomsky Chess Club dalībnieki, kas nav šeit klāt?

O: Es domāju, Adrians pateiktu kaut ko dzēlīgu par to, ka viņš ir bundzinieks. Emīls noteikti…

D: …ļoti iesaistītos sarunā.

O: …padarītu šo sarunu vēl nopietnāku.

P.S.

K: Jums ir kaut kas, ko jūs gribējāt, lai es pajautāju?

O: Mm, laikam nē. Varbūt pārāk daudz nerakstiet vārdu “estētika”.

Gatis: Jā. Un “legit” arī varētu izlaist.

Guna: Bet par to Annu tad var atstāt, ja?

O: Jā, to vajag atstāt. Nē, varbūt nerakstiet īsto vārdu. Rakstiet “Anna”.

 

[1] http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/561026-konkursa_hadrons_uzvar_chomsky_chess_club

[2] http://www.delfi.lv/kultura/news/music/ogres-estrade-gaidama-kulakova-nakts.d?id=46243155

[3] Jauno mūziķu konkurss, ko regulāri rīko klubs Depo.

[4] https://chomskychessclub.bandcamp.com/track/flak-lyfe

[5] Chomsky Chess Club koncertos dziesmu Viking mēdz pieteikt kā dziesmu par to, par ko mēs ikviens esam vēlējušies kļūt.

 

 

Kristiāna Šuksta

Žauga - 1) nemiera gars, tāds, kas nevienu brīdi nav mierā, kaut ko rosās, skraida bez jēgas apkārt.