Guna Veinberga: Kā skan mistērija?

0

Dažreiz ir tik vienkārši pamatot, kāpēc kāda grupa ir svarīga un ir vērts rakstīt tieši par to. Dažreiz vārdi paši nāk pie manis, skaisti kārtojas teikumos un rindkopās un nespēlē paslēpes. Vai ir vērts atmest idejai ar roku, kad tā nenotiek? Kad tas, ko vēlies pastāstīt, pašam šķiet nozīmīgs, bet apzinies, ka nekādu dziļāku pamatojumu nevari sniegt? Nedomāju vis. Šoreiz es vēlos jums pastāstīt par kādu grupu, kuru atklāju pavisam nejauši, bezmiega naktī kārtējo reizi klīstot pa Spotify dzīlēm. Laikam gluži tāpat kā grāmatu nevajadzētu vērtēt pēc tās vāka, par grupu nedrīkstētu spriest pēc tās nosaukuma vien. Tomēr šoreiz tieši skaistais nosaukums mani pamudināja noskaidrot, kas tie Mystery Jets tādi ir. Izrādījās, ka viņi ir tikpat burvīgi un īpaši, cik grupas nosaukums.

2015BBSV_RamsgateMusicHall2015_MysteryJets_025_AH_12082015.hero

Bleins Harrisons bija tikai 12 gadus vecs puika, kad kopā ar savu tēvu Henriju un draugu Viljamu nolēma dibināt grupu. Nodarbošanās ar sportu nebija opcija, jo iedzimtā spina bifida (daļēja muguras paralīze) Bleinu uz visu mūžu piesaistījusi kruķiem. Tobrīd grupas mēģinājumi bija lielisks veids, kā jautri pavadīt laiku, un par karjeru mūzikā viņš pat nesapņoja. Tomēr pēc tam, kad Bleins trīs gadus bija nodzīvojis Francijā pie mātes, viņa attieksme mainījās. Valodas barjera un invaliditāte neļāva Bleinam iejusties svešajā valstī, tādēļ, lai klaidētu vientulību, viņš daudz laika pavadīja, rakstot dziesmu tekstus un mūziku. Grupa regulāri apmainījās ar vēstulēm, kasetēm un idejām. Kad Bleins atgriezās dzimtenē, viņi sāka koncertēt un ierakstīja pašu finansētu EP – The Eel Pie Island. Tā sauc mazo saliņu Temzā, Londonas austrumu daļā, kurā kopš dzimšanas dzīvo viss grupas pamatsastāvs. Mēģinājumi notika Henrija uzbūvētajā laivu namiņā tajā salas daļā, kur pirms ugunsgrēka bija mitinājusies hipiju komūna. Lai piesaistītu uzmanību un reklamētu draugu grupas, puiši arī regulāri rīkoja nelikumīgus pasākumus, sauktus par The White Cross Revival. Līdz brīdim, kad policija tām pielika punktu, ballītes bija ļoti labi apmeklētas un deva iespēju uzstāties daudziem jaunajiem mūziķiem, piemēram, Jamie T.

tumblr_mn1ztlIBUx1r7d1roo1_400
Mystery Jets (no kreisās) – Blaine Harrison, Henry Harrison, Kai Fish, Kapil Travedi, William Rees.

Pēc vairākām izmaiņām sastāvā trim oriģinālajiem dalībniekiem pievienojās basists Kajs Fišs un bundzinieks Kapils Travedi. Bleins, izmēģinājis veiksmi gan pie bungām, gan taustiņiem, attapās skatuves priekšplānā, blakus ģitāristam Viljamam. Sākotnēji grupu bija plānots saukt par Mysery Jets, atsaucoties uz nebeidzamo, skaļo lidmašīnu ceļu uz Hītrovas lidostu tieši pāri Eel Pie. Tomēr Bleins, kuram bija uzdots uzzīmēt burtus uz bungām, pārrakstījās, un tā nu viņi palika pie Mystery Jets. Pakāpeniski grupa bija pārtapusi nopietnākā projektā un sekoja straujš augšupceļš. Pusotra gada laikā viņi izdeva vairākus veiksmīgus singlus (pirmo – Zoo Time), piedzīvoja TV debiju MTV2, spēlēja NME Awards tūrē un parādījās slavenajā raidījumā Top of the Pops.

2006. gada 6. martā iznāca grupas debijas albums Making Dens. Gluži kā daudzām grupām, arī Mystery Jets pirmais albums bija iesildīšanās, ķerot un grābjot no dažādiem iedvesmas avotiem. Pati grupa intervijās atzinusi, ka Making Dens skaidri dzirdams viņu naivums, pārmērīgā sajūsma par psihodēliju un progresīvo roku, vēlme izklausīties pēc saviem elkiem. Ierakstā dzirdami pat gulbji un zosis, jo tā tobrīd likusies laba ideja. Kritiķiem albums nepatika, bet tas grupu nenobaidīja. Jau gadu vēlāk viņi izlaida Zootime – savu ASV debijas albumu, kurā bija iekļautas vairākas dziesmas no Making Dens un singli. Abiem albumiem sekoja aktīva tūrēšana gan pa ASV, gan Lielbritānijas klubiem, tikai nu jau bez Henrija. Viņš izlēma palikt grupā kā klusais piektais dalībnieks, palīdzēt ar jaunā materiāla sacerēšanu un darbiem studijā, bet vairs neuzstāties.

tumblr_m5h5jndq5Q1qmee2go1_500

Laiks, kad Mystery Jets rakstīja otro albumu, grupai saistās ar siltām atmiņām. Viņiem bija nedaudz pāri divdesmit, viss bija jauns un pirmā apziņa par panākumiem – īpaši salda. Gluži tik salda kā Twenty One (2008), kurš ir vistīrākais popa albums. Tajā iekļauts Bleinam mīļais Ziemassvētku singls Flakes un veiksmīgā sadziedāšanās ar Lauru Mārlingu – Young Love. Lai gan Mystery Jets ļoti lepojas ar šo albumu, man tas šķiet vispliekanākais un radoši vājākais no pieciem līdz šim iznākušajiem. Laikam tur manas un festivālu organizatoru domas dalās, jo tieši pēc Twenty One iznākšanas grupai tika dota iespēja uzstāties uz prestižākām skatuvēm. Pa vidu aktīvai koncertdarbībai, grupa ātri vien paspēja izdot Serotonin (2010), kuru paši dēvē par otrā albuma māsas ierakstu jeb ‘the hangover of 21’.

tumblr_mnrf8rdqar1qcaumfo1_1280 tumblr_muwy72fixT1skedt1o1_500Serotonin ir tumšāks, emocionāli smagāks Twenty One sāgas nobeigums. Lai gan Mystery Jets paši nav augstās domās par šo albumu, tajā veiksmīgi realizētas vairākas idejas un tam ir savas stiprās puses. Piemēram, pirmā dziesma Alice Springs, kas joprojām ar lepnumu tiek spēlēta katrā koncertā. Bleins to sarakstījis, iedvesmojoties no savām divām mīļākajām austrāļu filmām – Gallipoli un Priscilla, Queen of the Desert. Dziesmā attēlota Austrālija, kādu viņš to iedomājās. Savukārt Vila dziesmas Dreaming of Another World videoklipu iedvesmojusi filma A Single Man. Kino Mystery Jets radošajā procesā, it īpaši albuma Serotonin tapšanā, spēlē lielu lomu. Vismaz ideju aizgūšana no tām atmaksājās, atšķirībā no domas, ka skaņu interesantāku padarītu dūdu pavadījums. Mystery Jets uzrakstījuši pirmajam dūdu spēlmanim, kas parādījies google. Studijā ieradies kāds jocīgs, pingvīna kostīmā tērpies vīrs, kas mācējis nospēlēt tikai Zvaigžņu karu vadmotīvu. Lieki piebilst, ka albumā dūdas nav dzirdamas.

e74350ba519586fafa5f35af24823c35
2011. gadā grupa lielāko daļu laika pavadīja Amerikā, meklējot jaunu skaņu un piedzīvojumus. Tā kā visiem britu mūziķiem ir skaidrs, ka Amerika un tās mūzika ir visas mūsdienu rokmūzikas saknēs, viņi uz to joprojām skatās ar godbijību. Arī Mystery Jets, kuru ceturtā albuma dziesmas tapa mājas ierakstu studijā Ostinā, Teksasā. Grupa šo pieredzi raksturo kā neaizmirstamu, bet nedaudz klaustrofobisku. Nekāds amerikāņu sapnis tas nebija – viņi dzīvoja četratā, vecā koka mājiņā, meža vidū, prom no civilizācijas. Dzīvoja un izdzīvoja, un ierakstīja neaprakstāmi skaistu albumu. Radlands (2012) ir piesātināts ar Amerikas skaņu, pārdzīvojumiem un melanholiju. Albuma centrālais tēls ir fiktīvais vīrietis Emmerson Lonestar (viena no dziesmām saucasThe Ballad of Emmerson Lonestar). Dziesmas gan tekstu, gan mūzikas ziņā šķiet krietni pārākas par visu, ko Mystery Jets radījuši pirms tam. Īpaši vērts pieminēt tituldziesmu Radlands un, manuprāt, līdz šai dienai labāko Mystery Jets dziesmu – Someone Purer. Bleins to sarakstījis pēc viesošanās Kalifornijā, iedvesmojoties no rakstnieka Džeka Keruaka slavenā darba Big Sur. Kā atklāj dziesmas autors, Someone Purer caurvij izmisums, tomēr tā stāsta arī par spēju saskatīt skaisto un par glābiņa atrašanu ticībā.

Neilgi pirms Radlands iznākšanas basists Kajs Fišs paziņoja par savu aiziešanu no grupas. Palikuši bez ilggadēja grupasbiedra, menedžera un līguma ar ierakstu kompāniju, Mystery Jets attapās lielu pārmaiņu priekšā un pieklusa. Pareizāk sakot – beidzot izbaudīja brīvību bez laika ierobežojumiem. 2014. gadā viņi vinila formātā izlaida koncertierakstu no slavenās Albert Hall Londonā, bet ar dziesmu rakstīšanu nesteidzās. Jaunas vēsmas Mystery Jets ienesa jaunais grupas dalībnieks – enerģiskais krāsaino matu īpašnieks Džeks Flanagans. Viņa pievienošanās bija kā jaunas grupas izveide, jauns sākums. Grupa iegādājās pamestu pogu fabriku tieši pretī Bleina mājām un pārvērta to savā ierakstu studijā. Pilnīgā brīvība ļāva Mystery Jets vēlreiz atklāt mīlestību pret mūziku, atcerēties, kāpēc viņi to dara un atskatīties uz aizvadītajiem gadiem. Jauniekārtotajā galvenajā mītnē puiši pavadīja trīs gadus, eksperimentējot un ierakstot vairākas topošā pašu producētā albuma versijas.

tumblr_mmcac2IP5m1r9kpfmo1_1280

Mystery Jets piektais studijas albums Curve of the Earth iznāca šā gada 15.janvārī. Tas perfekti atspoguļo to, cik garš ceļš jau noiets un cik daudz pieredzēts. Vārdu ziņā Curve of the Earth noteikti ir personiskākais albums. Pērn Bleins nosvinēja savu 30.dzimšanas dienu, un arī pārējie vairs nav tīņu gados, tādēļ apziņa par coming of age ir spēcīgs vadmotīvs. Grupa ir izgājusi cauri trakajiem divdesmit un skaudri apzinās, ka svarīgs dzīves posms ir aiz muguras. Tomēr tieši šie gadi ir palīdzējuši Mystery Jets izaugt muzikālajā ziņā. Dominē viņu pašu radītais, pašu idejas, nevis tas, kas aizgūts no citiem. Albums ir tikpat iespaidīgs, cik tā noformējums – NASA fotogrāfija, kurā no Mēness redzama Zeme saullēkta laikā. Dziesmas ir piesātinātas, bet ne pārsātinātas ar emocijām, efektiem un skaistiem ģitāras motīviem. Telomere un Taken By the Tide (vārdus iedvesmojis Kaja zaudējums) ir grandiozas, atmosfēriskas, tumšas, ar nedaudz vajājošām un pārpasaulīgām ģitāras un basa partijām. Arī manai albuma favorītei – Bubblegum – ir drūma noskaņa, spēcīgs, skaļš piedziedājums un lieliski vārdi. Ritma ziņā ļoti interesanta ir psihodēliskā un melodiskā Blood Red Balloon, kas vietām atgādina Sidu Baretu. Pārējās dziesmas ir mierīgākas, klusākas, tomēr veido vienotu koptēlu, iekļaujas albumā ar savu sērīgo, nostalģisko noskaņu. The End Up, Curve of the Earth pēdējā dziesma ir perfekts noslēgums, kas rada pabeigtības sajūtu.

12473882_10153373325003946_3800270295646419145_o
(no kreisās) Jack Flanagan, William Rees, Kapil Travedi, Blaine Harrison

Viena no grupām, kas iedvesmojusi Mystery Jets jauno un arī iepriekšejos albumus, ir Pink Floyd, it īpaši tās sākotnējais līderis Sids Barets. Pirms pāris gadiem Mystery Jets pat sarīkoja Londonā viņam veltītu koncertu, kurā uzstājās vairāki slaveni mūziķi. Tāpat arī progresīvā roka grupa King Crimson joprojām atstāj iespaidu uz grupas daiļradi. Šai sakarā vērts pieminēt arī Animal Collective, Talking Heads, Queen, Deividu Boviju un Mystery Jets laika biedrus Arctic Monkeys un Bloc Party. Mystery Jets ir labos draugos ar Tribes un Peace, kurus pērn arī mums bija iespēja dzirdēt Positivus (būtu jau forši, ja Peace pačukstētu saviem draugiem, ka viņiem te labi gājis). Draugi un iedvesmas avoti daudz pasaka par pašu grupu. Tāpat kā tās nemirstošā interese par kino un literatūru. Piemēram, rakstot jauno albumu, Bleins sarakstījies ar amerikāņu rakstnieku, vides aktīvistu Stjuartu Brendu un vēlējies viņa idejas izplatīt tālāk.

Katrā grupā, gluži kā katrā cilvēkā, var atrast kaut ko interesantu un unikālu, ja tikai vērīgāk ieskatās. Mystery Jets pētīšana un viss, ko atklāju procesā,pavisam noteikti iedvesmoja. Bleins Harrisons varētu būt depresīvs trīsdesmitgadnieks, kurš strādā pelēku biroja darbu un pie visām dzīves neveiksmēm vaino savu invaliditāti. Tā vietā viņš ir panākumiem un albumiem bagātas, kritiķu un fanu atzītas grupas līderis. Turklāt aktīvi darbojas organizācijā, kuras mērķis ir padarīt britu koncertzāles invalīdiem pieejamas. Apbrīnojams ir arī fakts, ka trakajos tīņa gados Bleins nekaunējās koncertēt kopā ar tēvu. Viss, ko pieminēju, katra nianse un katra dziesma padara viņus īpašus un veido viņu mūziku. Vai ir daudz tādu grupu, kā Mystery Jets? Nē, nevienas.

Guna Veinberga