Jānis P: Oskari un Netflix

0

Līdz vērienīgākās un ietekmīgākās kinoindustrijas balvas pasniegšanas ceremonijai 28.februārī ir palicis pavisam nedaudz laika. Brīdī, kad tika paziņotas Oskara nominācijas (kā jau pēdējos gados tas ir ierasts), būtiska daļa kino entuziastu nav bijuši apmierināti ar pārlieku mazo melnādaino (un arī citu ASV etnisko minoritāšu) pārstāvniecību starp nominantiem. Šis gads šajā jautājumā ir uzskatāms par  sevišķi īpašu, jo galveno nominantu kino stāstos par Volstrītas spekulantiem, Bostonas žurnālistiem un Vaijomingas lāčplēšiem ir sagaršojama tikai vaniļa – bez šokolādes.

Šī gada Oskaru filmu idejiskais līdzinieks
Šī gada Oskaru filmu idejiskais līdzinieks

Šai #OscarsSoWhite #BoycottTheOscars atbalstītāju grupai bez šaubām ir pietiekami daudz, ko teikt par šo jautājumu. Oskari atspoguļo institucionālo rasismu (un lielu skaitu citu -ismu),  kas ASV joprojām ir pietiekami dzīvs pat liberālajā Holividā.  kino stāsti, kurus mēģina pastāstīt marginalizētās sabiedrības grupas, paliek nesadzirdēti no profesionālās nozares puses (kuru iemieso Oskara 6028 žūrijas biedri, kuru demogrāfisko kodolu veido balti pusmūža vīrieši). Žūrijas pusi pārstāv arguments, ka šī gada Oskaru Vanilla Ice baltuma iemesls ir pamatā saistīts ar to, ka attiecīgās filmas objektīvi ir bijušas viskvalitatīvākās un ASV kinoakadēmijai nav jāizsniedz atzinība pēc dzimuma un rases kvotu principa. Pēc abu pušu savstarpēji dotajiem apzīmējumiem rodas iespaids, ka debate risinās starp “liberastu kultūrmarksistiem” un “rasistiem”.

Nepievienojoties nevienai no šīs debates pusēm, joprojām paliek jautājums par to, kā kino un TV skatītājam piekļūt pie filmām un seriāliem, kas cenšas atkāpties no standarta klišejām, kuras dominē meinstrīma lielbudžeta kino. Šo lomu tradicionāli pildīja Indie sektors, taču pēdējo gadu kases ieņēmumu rādītaji atspoguļo to, ka šim sektoram ir nopietnas problēmas ar plašas auditorijas sasniegšanu. Uz to norāda nevienlīdzības palielināšanās biļešu ieņēmumos, kas galvenokārt koncentrējas ap lielākajiem “blokbasteriem”. Situācija, pie kuras vislielākā peļņas iespēja ir tieši lielbudžeta grāvējiem, novedusi pie tā, ka kino kompānijas nevēlas riskēt, jo, piemēram, 10 miljonu budžeta filmas finansiāla izgāšanās lielas izmaiņas neradīs, toties 250 miljonu Džons Kārters izgāžoties spēja novest kompāniju līdz bankrotam.

Piemērs, kā nevajag investēt 250 milj. dolāru
Piemērs, kā nevajag investēt 250 milj. dolāru

Viens no ieteikumiem, kā paplašināt savu apvārsni un izrauties no nomācošās vietējo kanālu izraisītās “Saimnieks meklē sievu” depresijas ir Latvijā ienākušais video straumēšanas serviss Netflix, kurš kopš gada sākuma ir ienācis Latvijā. Šīs kompānijas lēmums mēģināt agresīvi iekarot tirgu kā satura ražotājiem (paceļoties pāri vienkārša filmu kataloga līmenim) ir ļāvis piesaistīt lielu skaitu talantīgu producentu, režisoru un aktieru, kuriem apmaiņā par filmas/seriāla izdošanu caur Netflix tiek dota ļoti augsta radošā brīvība.

House of Cards, Orange is The New Black, Daredevil, Narcos un Jessica Jones ir tikai daļa no oriģinālseriāliem, kurus izdevis Netflix. Citos Netflix izdotajos darbos, piemēram, Matriksa veidotāju Endija un Lanas Vaičovsku režisētā Sense8 gadījumā, ir iespēja redzēt seriālu, kurš acrīmredzami nebaidās riskēt, un par spīti savai neveiksmei pierāda, ka skatītājam var būt gandarījums par to, ka bijusi iespēja iepazīt kaut ko līdz šim neredzētu un oriģinālu. Protams, šāda pilnīga radošās brīvības izsniegšana var arī smagi izgāzties, kā tas ir noticis kompānijas četru filmu darījumā ar Ādamu Sandleru un ļoti iespējams notiks ar loģiski grūti saprotamo seriāla Pilna māja (Full House) rīmeiku Pilnāka māja (Fuller House) šī mēneša beigās.

Ridiculous 6 uzskatāmi parāda, ka Ādama Sandlera gadījumā radošā brīvība filmas humoram nepalīdz.
Ridiculous 6 uzskatāmi parāda, ka Ādama Sandlera gadījumā radošā brīvība filmas humoram nepalīdz.

Protams, dažos gadījumos tiekšanās pēc kaut kā iepriekš neredzēta nostrādā lieliski. Attiecībā uz 2016.gada Oskariem tieši Netflix kara drāma Beasts of No Nation ir izceļama kā viena no visnepelnītāk apdalītajām filmām starp šī gada nominantiem, kura, neskatoties uz lielisko fikcionālas Rietumāfrikas valsts militāra konflikta attēlojumu no bērnu-kareivja skatījuma, palika bez nevienas nominācijas.

Idrisa Elbas komandanta tēlojums bija viens no iespaidīgākajiem 2015.gadā kino.
Idrisa Elbas komandanta tēlojums bija viens no iespaidīgākajiem 2015.gadā kino.

Starp video straumēšanas servisiem Netflix ir šobrīd zināmākais un lielākais, piesaistot 74 miljonus maksas lietotāju, bet ir arī noteikti jāizceļ Amazon Prime un Hulu, kuri gan Latvijā nav pieejami, bet darbojas pēc līdzīga modeļa. Šie servisi, pateicoties pēdējo gadu ļoti straujajiem izaugsmes rādītājiem un ambiciozajiem plāniem sava oriģinālsatura radīšanā, pamazām ļauj sastādīt konkurenci lielajām Holivudas kompānijām, kas rada iespējamus nākotnes konfliktus starp jaunpienācējiem un veco industriju. Varētu vilkt paralēles ar Uber ienākšanu, kura sanikno vietējos taksistus: ja franču protestējošie taksisti dedzināja mašīnas, būtu interesanti iztēloties, kas un ko varētu dedzināt protestējot pret video straumēšanas servisiem.

Protams, ir grūti cīnīties ar cēloņiem, kas šādus Netflix stila servisus padara pievilcīgus. Lietošanas ērtums ļauj panākt, to, ka vēlamā filma un seriāls ir atverama ar dažu klikšķu palīdzību. Papildus tam laiks, kad Netflix un Amazon sāk nodarboties ar oriģinālseriālu un filmu izstrādi, sakrīt ar brīdi, kad to izdarīt ir salīdzinoši vienkārši, pateicoties Holivudas kompāniju bailēm uzņemties lielus finansiālus riskus. Gala rezultātā pēdējo gadu tendence ir novedusi pie tā, ka kopējais lielo kinokompāniju izdoto filmu skaits pēdējos gados pakāpeniski samazinās. Tas savukārt noved pie liela skaita aktieru, režisoru, producentu u.c., kuriem ir jāmeklē citas iespējas darbam. Kā sekas tam, ir šī brīža televīzijas seriālu “zelta laikmets”, kurš ir nojaucis ilgstošo Holivudas barjeru starp TV un kino aktieriem, kā rezultātā talantīga un populāra aktiera filmēšanās seriālā vairs nav uzskatāma par skumju soli atpakaļ karjerā, lai nomaksātu iekrājušos hipotekāros kredītus. Papildus šim “zelta laikmetam” tādiem jaunpienācējiem kā Netflix un Amazon ir pietiekamas iespējas daļu no šī talanta piesaistīt saviem ambiciozajiem projektiem.

Jebkuram potenciālajam interesentam ir iespēja Netflix servisu izmēģināt un, līdzīgi kā pie jebkura uzņēmējdarbībā talantīga narkodīlera, pirmā deva (mēnesis) ir pieejams bez maksas. To, vai pēc šī iepazīšanās mēneša ir vērts šim pakalpojumam atvēlēt ikmēneša 8 eiro ir diezgan grūti atbildēt, it īpaši ņemot vērā to, ka Latvijā pieejamo filmu un seriālu katalogs Netflix šobrīd ir gaužām niecīgs. Ar nelielu piepūli gan jebkurš Netflix lietotājs Latvijā ar dažu klikšķu palīdzību caur google (piemēram, “proxy for netflix” vai “netflix US extension”) arī savā necilajā Purvciema blokmājas dzīvoklī var piekļūt visam ASV saturam pilnībā. Šo iespēju Netflix kompānija gan pēdējā laikā pamazām sāk ierobežot, bet pagaidām tas vēl nav noticis jūtamā formā. Tikmēr var izbaudīt iespēju beidzot noskatīties Tangerine, pēc tam atcerēties, ka vēl nav redzēts Breaking Bad idejiskais turpinājums Better Call Saul, kurš ir jāredz tūlīt un tagad, un attapties 5:30 no rīta, pateicoties tam, ka Netflix paredz savu skatītāju slinkumu un seriāla nākamo sēriju pārslēdz automātiski. Ne jau velti angļu valodā šāda veida kino un seriālu skatīšanās fenomenu sauc par binge watching, kura nosaukums ir aizgūts no mazāk pievilcīgāka termina – binge drinking (periodiska pārmērīga alkohola lietošana).

Titula ilustrācijas autore: M.L. Meļķe