Žanete Zujeva: Dejojošais vilciens

0

Anna Kareņina. Tēls, kuru Ļevs Tolstojs radījis mūžīgu. Tēls, no kura mēs līdz pat šai dienai neesam varējuši šķirties. Sākot ar neskaitāmām filmu adaptācijām, teātra un operas izrādēm, beidzot ar dažādiem mūzikliem, ir tāda sajūta, ka Anna Kareņina ir joprojām tepat mums līdzās, no gadsimta uz gadsimtu. Anna Kareņina ir uz palikšanu, šoreiz baleta formātā Latvijas Nacionālajā operā un baletā. Pirmizrāde notika 2007.gadā, uzvedums saņēmis Latvijas Gāzes gada balvu kā 2007./2008.gada sezonas labākais jauniestudējums skatītāju balsojumā un vēl joprojām ir iemīļots daudzu skatītāju vidū.

Balets  ir mana kaislība jau vairākus gadus, bet no sākuma, kad daudzi skubināja, lai es obligāti aizejot uz Annu Kareņinu, biju ļoti skeptiska. Teikšu godīgi, man šis tēls jau bija apnicis. Grāmata lasīta vairākas reizes, pieminēta visās aptaujās kā viens no labākajiem darbiem, kas jebkad ir uzrakstīts, redzētas pāris filmas. Tādēļ likās, ka nu bišķiņ jau par daudz. Tāpēc redzēt vēl vienu šī darba adaptāciju man nešķita īpaši vilinoši. Bet nu, tā kā sajūsminošās atsauksmes tā arī nebeidzās, beigu beigās padevos spiedienam un nolēmu pārbaudīt, kas tad tur īsti ir vēl tāds neredzēts.

Par humora devu zālē šoreiz parūpējās kāds ārzemnieks, kurš pilnīgi visos klusuma brīžos bez izņēmumiem, pat ja mūzika pazuda uz vienu vienīgu sekundi, īsi, bet ļoti entuziastiski un kaislīgi iekliedzās: “BRAVO!BRAVO!” Beigās jau īsti nevarēja saprast, vai viņam patiešām patika izrāde, vai arī drīzāk bija pārlaimīgs, ka visu acis ir pievērstas viņam vienīgajam un ka var pagozēties uzmanības centrā.

karenin2

No tiem daudzajiem romāna iestudējumiem, kurus esmu redzējusi (1935., 1997., 2012.g. filmas un Nacionālā teātra izrāde), šobrīd uzskatu, ka labākas Annas Kareņinas par Margaritu Demjanoku nav bijis. Ir grūti objektīvi salīdzināt baletu ar filmu vai teātri, taču viņas tēlojums dejā viesa vislielāko pārliecību un radīja emocionālāko jūtu gammu, kura nevienā brīdī nesamazinājās, bet tajā pašā laikā arī nebija  vienveidīga. Tās bija ļoti patīkamas gaidas – kas notiks tālāk, pat ja arī sižets ir zināms no galvas. Viņas talants ir izcils piemērs tam, ka nemaz nav nepieciešami vārdi, lai skatītājs pilnībā saprastu tēla emocionālos pārdzīvojumus, justu līdzi un, tā teikt, būtu uz viena viļņa. Un nemaz nerunāsim par balerīnas kaķenes lokanumu, kas brīžiem pat robežojās ar meistarīgu akrobātiku, izraisot vēl lielāku apbrīnu.  

karenin

Margaritas Demjanokas sniegums bija patiesi izcils, bet, ja es neko nezinātu par šo Tolstoja darbu, tad no baleta izrādes vien Ringolda Žiga (Kareņins) un Raimonda Martinova (Vronskis) lomas īsti skaidras tā arī netaptu. Viņi drīzāk bija Demjanokas ēnas, tādēļ šķita, ka būtu nepieciešami vairāki solo arī no viņu puses, lai piešķirtu tēliem spēcīgākus raksturus.

Tuvojoties finālam, es saspringu aizvien vairāk un vairāk, jo nespēju iedomāties, kā baletā inscenētu Annas Kareņinas nāvi. Cerēju, ka beigas neliks man vilties un, paldies Dievam, manas cerības tika attaisnotas. Cepuri nost visiem dejotājiem par izveidoto ļoti reālistisko dejojošo vilcienu, kurā pēkšņi no liela augstuma iekrita galvenā varone. Jāteic, vēl oriģinālāku Annas Kareņinas traģiskās nāves adaptāciju līdz šim neesmu redzējusi. Tagad bija arī mana kārta klusuma brīdī kliegt: BRAVO!

Neskatoties uz to, ka baleta izrādē tika atainota jaunas sievietes dzīves traģēdija, un šīs emocijas bija tik spēcīgas, ka sirdi darīja smagu, pēc izrādes jutos pacilāta un priecīga. Dīvaini? Varbūt. Droši vien pie vainas ir arī Pētera Čaikovska gaisīgā mūzika, kas spēj atkausētpat viscietākās dvēseles . Ārzemju viesi visi kā viens leca kājās un sirsnīgi aplaudēja. Latvieši gan šoreiz tādi klusāki sēdēja savos krēsliņos, bet pēc izrādes dzirdēju, kā dažas kundzes bija gandarītas un teica: „Nu bija takš labs, vai ne?” Nu bija jau bija. Ja oriģinālais darbs ir zināms no galvas, bet izrāde tev liek justies tā, it kā tu pirmo reizi izdzīvotu visu stāstu, tad tā ir īsta meistarība.

 

Žanete Zujeva

"Sapņi mums ir nepieciešami, bez tiem mēs nevarētu samierināties ar īstenību." /E.M.Remarks/