SPICES cielaviņas SPRINTS

0

Neviens jautājums līdz šim nav bijis tik plaši apspriests jeb tik skandalozs kā astotā marta notikumi tirdzniecības centrā “Spice”. Ekonomikas speciālists Aivars Skulme spriež, ka pēc notikumu norises jau tikuši identificēti divdesmit deviņi cietušie. Jest redaktoram P. Rungainim tika ekskluzīva iespēja intervēt LU rektoru un “Dejo ar Zvaigzni” laureātu  Bušdidu Nainilevonoviču Bērziņu tieši šajā sakarā.

Jest;: Pastāstiet mums, lūdzu, kas ir Bušdids?

Bušdids Nainilevonovičs: Vienā vārdā – Zvērs. Divos – Nezvērs. Zināmā jomā arī uzskatu, ka tas tomēr ir pseidointelektuālisms, neapšaubāmi. Nu nekad nevar apmierināt savas mākslas kritiķus, tas jau visiem zināms, ne jau visi sapratīs to ideju.

J: Tātad kas īsti notika “Skējienā pēc cielaviņas”?

BN: Tas bija slaktiņš jau no paša sākuma. Viņi zināja visu. Tās korporācijas, viņi zināja, ka Cielaviņas nemaz nav, bet ļāva akcijai notikt tik un tā. Mēs visi bijām miruši, sperot jau pirmo soli. Kādēļ? Lai pārdotu pāris kūkas? Vai tas bija to vērts? Es nezinu…

J: Vai jūs esat gatavs pārstāstīt jūsu liecību?

BN: Apšaubu, ka jelkad būšu gatavs apspriest tās dienas šaušalīgos notikumus, bet stāstīt es jums izstāstīšu…

***

      Bušdids Nainilevonovičš bija vienkāršs cilvēks un kā visi vienkāršie cilvēki lustēja tikai vienkāršās lietas no dzīves. Atveras skatuve: Bušdids – sēž pie jaunklātā brokastu galda, pretī viņam sieviņa Baibiņa. Proscēnijs ir viņu skatuve, lai labāk spēj redzēt izmisumu viņu acīs, bet ironija – viņu otrais vārds. Tieši tādēļ trešdaļ kvadrātmetra platībā, šajā virtuvē, kurā ietilpa divas guļamistabas, foajē, viesistaba, kazarmas, trīs arsenāli un komunālais stallis, Bušačka-Ušačka roka sniedzās pēc margarīna, nevis kaviāra, pastalās, nevis kašmira čībās, un ar portfeli padusē, ne džakūzī. Viegli dzīvot pilsētā nebija, bet ko ta darīsi, naudiņš kaut kā jāsaskrāpē, citādāk nemaz nebūtu pametis Dundukus, sava vectēva mājas kādā provincē netālu no Talsiem. Vai tās bija skumjas viņa mīļotās acīs? Vai nicinājums? Abi? Vai jel pat visi trīs?

      –“Klau, dūjiņ, kas par dienu šodien?” teica Bušdids.

      –“Marts.”

      –“Bļa, kuce, es jautāju, kas par datumu.”

      –“Mana dzimšanas diena.”

      –“Klepus, klepus.” Nemaz necenšoties, norūc Bušdids, dziļāk grimdams avīzē.

      Krēsls iekrākšķ un pulkstenis tikšķ, uz ielas dzirdamas policijas sirēnas.

      –”Tā. Jābrauc! Priekšnieks jau tā domā, ka es kaut kāds greizais, mani vēl atlaidīs, nevar kavēt! Do’ buču.” Teica Buščiks nedaudz pastiepjot lūpas, bet sieviņa, izskanot maigam “ak”, pēc visiem traģēdiju parametriem trīsdemit komats sešu grādu pagriezienu aizgriežas un skatās caur logu, salauztu cerību pilnām acīm. Pār stiklu notrīc ūdens lāses.

      –“Ehh… Labsi, dodamiesis.”

      Nodziest gaisma. Priekškars aizveras. No pūļa izskan pāris vaidu. Aktīva saskatīšanās un čukstu mudžeklis.

***

      Dažreiz cilvēkam var likties, ka mašīnas radio ir jūsu vienīgais draugs. Ļoti līdzīgi arī jutās Bušdids. Nu stāsti tad, kas jauns notiek pasaulē?

      –“Astoņi un  trīsdesmit minūtes, jūs dzirdējāt Guntara Rača singlu “Izēd ateju”, un vēlāk ēterā Toms Treibergs ieturēs dramatisku klusumu.”

      –“Perfekti.”

      –“Novēlam visiem klausītājiem, it īpaši sievietēm, panākumiem pilnu sieviešu dienu, kā arī atgādinām, ka jau ceturto gadu pēc kārtas tirdzniecības centrs “Spice” atzīmē astoto martu ar “Skrējienu pēc cielaviņas”. Lai svinētu šo seno tautas tradīciju, Latvijas drosmīgākajiem vīriem, kuri tikai tagad atcerējās, ka ir sieviešu diena un viņu sievu dzimšanas diena, būs jāsacīkstas, lai izķertu pēdējās kūkas. Akciju savienības Staburadze priekšsēdētājs Piņķis Šķipinieks preses konferencē atzina, ka saistībā ar Spices akciju visu pārējo cielaviņu pārdošana tiks apturēta līdz rītdienai. Vairāk nekā piecdesmit cielaviņas ir paslēptas pirmā stāva rimi. Tie, kuri tiks pie kasēm ar cielaviņu dzīvi, drīkstēs ņemt to mājās nemaksājuši. Sprinta galvenais mērķis ir atklāt savu iekšējo cielaviņu sevī, jo, kā teica Alvis Hermanis: “Man patika.”

      –“Kāda man, jopcik, daļa gar kaut kādu vecu torti? Man jau tāda sēž mājās un pukst bez gala.”

      Toties, klusumam neērti izskanot, Bušdids mēģināja uz pirkstiem saskaitīt, cik tad kopā viņam ģimenē ir to sieviešu dzimuma pārstāvju. Nonācis pie secinājuma, ka viņu ir veselas divas, proti, sieva un sievasmāte, un atcerējies, ka iepriekšējā gadā Bušdids bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem bija aizmirsis gan mātes, gan sievas dzimšanas dienas, Bušdida plaušu artērijas labajā pusē zem kuņģa kā kliba ķēve iesmilkstējās kāds pusmiris, pusdzīvs vērtību reflekss, kurš automātiski ar spēcīgu vēzienu aizgrieza automobili pretējā joslā, kā vieglas uzvedības sutināti apopleksiķi pēc krievu pirts apmeklējuma. Brīnumainas sagadīšanās kārtā tirdzniecības monolīts jau vīdēja pie horizonta. Ko bolāt acis? Vai tad pēc interjera apraksta nesapratāt? Bušdids tak dzīvo Mārupē!

      Jā, “SPICE” – latvju vērtību stūrakmens, kurš savu slavu iemantojis ar “visvairāk pārdoto kartupeļu stundā” rekordu Baltijas valstīs. Šī ir mūsu varoņa bāka, viņa signāluguns. Bušdids stoiski atskatījās tālēs un noteica: “Nu, bet protams! Es tiem sievišķiem tik ielidināšu ar cielaviņu un viņas piedos visus bijušos “pārpratumus” un arī tos, kuri vēl sekos.”

Epilogs.

        –“Dobri bonjour. Te Ārands Ruģēns, šī raksta galvenais redaktors. Jūs varbūt esat mani redzējuši jūsu tuvākajā kino zālē, kviecot par to, ka krēsli pārāk mīksti vai kaut ko tamlīdzīgu,” teica Ārands, iegriezdams galvu kameras skatā.

        –“Un Pauls,” teica Pauls, ienākot no skatuves kreisās puses ar senci rokās. Skan ovācijas un pat dažs pikants svilpiens no auditorijas.

        –“Es arī,” nomurmināja Zaķis, nepievērsdams notiekošajam jebkādu uzmanību, sēzdams vien uz sava ķeblīša stūrī. Meitene pirmajā rindā pieceļ kabatlakatiņu pie pieres un noģībst.

–“Mums šovakar ir bijis jautri, smejoties līdzi Bušdidam mūsu koprakstā, bet ir laiks, kad jābūt nopietniem.

–“Tiem, kuri nezin, mūsu dārgākais, mūsu saldākais, mūsu daiļākais Jest; redaktors Svens vairs nav ar mums…

–“Viņš aizgāja uz Satori.” Nospļaujas visi klātesošie. Patrīcija nosarkst un skatās uz kurpjgaliem.

–“Rip in pieces daddy-o.

–“Mēs lūdzam visiem, ne tikai mūsu kolēģiem, bet arī lasītājiem, 20. aprīlī izkārt sēru lentes.

–“Mums ir patiesi žēl, ka aizgāji, tu biji par jaunu.

SVENSĪsti vīri dzer mellu kafiju ar biezumiem

In loving memorie. Tā kā viņa uzvārds.

(2015-2016)

Zaķis Kurkuļtēvs

Es reiz Silvijai Radzobei paprasīju "Kas ir ekskrementi?" Un Radzobei nebija vārdu...